Citi ļaudis tā sacija....

Cik skaists atgādinājums, ka tas, kas notiek nav ne labs, ne slikts - paši personīgi pieliekam savu noskaņojumu.  Mana māsa nesen padalījās ķīniešu stāstu, kas brīnišķīgi izsaka šo domu.  Jāuzticas!  Un nedrīkst aizmirst, ka Laimiņai ir pilnais skatijums, mēs tikai redzam mirkli un vietu kurā esam!

Reiz dzīvojam saimnieks, kuram zirgs pazuda.  Tajā vakarā, kaimiņi atnāca izteikt līdzjūtību.  Viņi teica, 'Cik žēl, ka tavs zirgs ir pazudis.  Tas gan ir neveiksmīgs notikums.' Saimnieks atbildēja, 'Varbūt jā, varbūt nē.' Nākamaja dienā zirgs atgriezās mājās kopā ar septiņiem savvaļas zirgi.'  Tajā vakarā, kaimiņi atnāca un izsaucas, 'Vai cik laimīgi!  Redzi kā viss ir pagriezies uz labu.  Tagad tev pieder astoņi zirgi!' Vēlrezi saimnieks atbildēja, 'Varbūt jā, varbūt nē.'

Nākamajā dienā saimnieka dēls mēģināja jāt ar vienu no jaunajiem zirgiem.  Zirgs salietās uz pakaļkājām un dēl salauza kājo krītot.  Kaimiņi teica, 'Vai dieniņās, tas gan ir žēl!' Saimnieks atbildēja, 'Varbūt jā, varbūt nē.' Nākamajā dienā visus jaunos puišus iesauca armija, bet saimnieka dēls tika atraidīts dēļ lauztās kājas.  Vēlreiz kaimiņi izteicās, 'Cik laimīgi!' Vēlreiz saimnieks atbildēja, 'Varbūt jā, varbūt nē.'

What a beautiful reminder, that anything and everything that happens to us is neither good, nor bad - we add our own personal judgement and essence.  My sister recently shared a Chinese story which expresses this perfectly.  It is up to us to have faith and trust!  And we can't forget that Laimiņa has the complete picture, we only see the moment and space we are in!

Once upon a time there was a farmer whose horse ran away. That evening, all of his neighbors came around to commiserate. They said, “We are so sorry to hear your horse has run away. This is most unfortunate.” The farmer said, “Maybe yes, maybe no.” The next day the horse came back bringing seven wild horses with it, and in the evening everybody came back and said, “Oh, isn’t that lucky. What a great turn of events. You now have eight horses!” The farmer again said, “Maybe yes, maybe no.”

The following day his son tried to break one of the horses, and while riding it, he was thrown and broke his leg. The neighbors then said, “Oh dear, that’s too bad,” and the farmer responded, “Maybe yes, maybe no.” The next day the conscription officers came around to conscript people into the army, and they rejected his son because he had a broken leg. Again all the neighbors came around and said, “Isn’t that great!” Again, he said, “Maybe yes, maybe no.”

Others said:

'Your Laimiņa must've drowned!';

I saw my Laimiņa

Walking down a golden footbridge.

Lai notiek tā!