Mmmmmm.... piedošana - tik sarežģīta un reizē tik vienkārša lieta. Un pavisam nepieciešama sastāvdaļa mieram. Kad es pirmo reizi šos vārdus izlasiju, man bija stipra sajūta par sevis piedošanu un gaišums/vieglums, kas nāk no tā. Bet kad pārlasiju, saprotu, ka šis ir par gaišumu/vieglumu, kas nāk, kad piedodam citu. Es vēl strādāju gan pie sevis, gan pie cita piedošanu.
Šī mandala izplauka pēc skaista un pavisam nesagaidīta sapņa par piedošanu. Mans modinātājpulkstenis skan piecos katru rītu, ar cerību uz pāris zelta klusām stundām pirms mūsu bērni pamostas. Bet šorīt mazākais brālis arī pamodās piecos un lūdza lai es atkal ierāpjos gultā ar viņu. Atbilde vienmēr ir jā, jo saprotu, ka ir labāk man atvadīties no zelta klusām stundām un vēl pāris stundas pašai izgulēties nekā pavadīt dienu ar neizbēgami kašķīgu bērniņu, kurš nav izgulējies. Šorīt viņš ilgi vēl dīdījās man blakus, tātad man sanāca pietiekoši dziļi iemigt, ka izsapņoju veselu sapni pirms es vēlreiz pamodos blakus nu jau mierīgam mazam ķermenītim. Pēc šī sapņa, man tiešām likās, ka kāds mani bija nolicis atpakaļ gultā, lai nogādātu šo sapni man tādā brīdī, kad es to dziļi izjustu un vēl pamostos to atceroties. Sapnis vēl ir svaigs, bet jau ir pavisam skaidrs, ka šīs sajūtas un iespaidi būs neaizmirstāmi - es pamodos vēl dziļā, stiprā apskāvienā, ar kuru es burtiski jutu kā manas iekšas pārkārtojās un kļūst siltākas un vieglākas, jo patiesa piedošana ieplūda un piepildija manu ķermeni.
Es biju iemigusi domājot par latviešu spēka zīmēm un kuras varētu atspoguļot piedošanu. Spēka vārdus jau biju piemeklējusi bet man vēl nebija skaidri kā es tos vizuāli atdarināšu. Es pamodos ar skaidru saprašanu.
Sākās ar Jumi. Jumis ir kviešu kāts ar divām galviņām. Kad redzam jumīti dabā, tas stipri norāda uz labu laimi - ola ar diviem dzeltenumiem, ābols vai zemene kas ir kā divas izaugušas vienā, zieds ar diviem vidiņiem. Jumis simbolizē bagātību, un ir cieši saistīts ar rudeni un ražas laiku, bet tas arī stāv pie lauku māju jumtiem cauru gadu, lai piesaistītu bagātību mājvietai un mājniekiem.
Pagāja vairāki gadi dzīvojot Latvijā, kamēr atklāju ka Ziemeļamērikas izpratne par bagātību (kura man piemīta), bija cita nekā pirmatnējā latviskā izpratne par bagātību. Ziemeļamērikas izpratnē tā ir pārpilnība, pārplūšana, daudz daudz daudz!, un galu galā lieki. Tas mani piezemēja, kad sapratu latviešiem bagātība ir drīzāk pieticīga, tā lai būtu pietiekoši. Tagad bieži dzird to, ka pasaulē 'abundance' vai bagātība brīvi plūst un tas ir pieejams visiem, ja noskaņojamies uz saņemšanu nevis domāju par visu kas mums pašiem trūkst. Manā Ziemeļamērikas izpratnē par bagātību - tas ir pārpilnību - šis nekad īsti nelikās loģiski, bet ar latvisko izpratni - tas ir pieticību - šis ir pavisam iespējami un pat sasniedzami.
Kādā brīdi, kad lasiju Brene Brown grāmatas kā traka, es arī izjutu stipru savienojumu ar šo pieticīgo Jumi, vai pietiekošu bagātību, saistībā ar sevi. Doma būdama, mums vienmēr būs 'pietiekošs' spēks sevī vai mēs paši būsim 'pietiekoši' jebkurā situācijā. Mēs paši visu daram sarežģītāku, jo tiecamies uz iekšēju pārpilnību - 'perfekcionismu' un tas ka mums jābūt 'perfektiem'. Tas nav vajadzīgi, un tas pat nav iespējami. Jumis pret sevi ir mans atgādinājums izkāpt no nereāliem rāmjiem un sagaidīt mēreno, sasniedzamo, pietiekošo no sevis.... un citiem.....
Un šodien, pateicoties šiem spēka vārdiem, manam sapnim un šai mandalai, es saprotu, ka šis jēdziens par 'pietiekošu' ir sēkliņa piedošanai. Gan pret sevi, gan pret citiem. Žēlastība un piezemēšanās, cilvēciskums. Par bagātību kas vienmēr ir pietikoša un tas ka mēs paši vienmēr esam pietiekoši katram pāsreizējam mirklim. Jumis. Spēja pieņemt skaisto mudžekli, kas ir dzīve kā cilvēks šajā pasaulē, un attiecīgi pielāgot to, ko sagaidam, tā lai paradoksāli esam pietiekoši atvērti, lai garīgais spēj mūs pārsteigt ar savām dāvanām - nesagaidītais jumītis, neparedzētas laimes un veiksmes, un gaišumiņš/vieglumiņš, kas seko piedošanai, jo dziļa un patiesa piedošana ir tikai iespējami kā garīga darbība.
Sekojot jumītim šajā mandalā ir Dieva zīme. Jo sekojot piedošanai, mēs atkal brīvi spējam izstarot garīgo gaišumu, vieglumu un siltumu.
Un maiga rozā krāsa bija nepārprotamā krāsu izvēle. Piedošana ir smalka lieta, tā ir mīksta un piezemējoša. Tā ir garīga izepla mierā.
Mmmmmm..... forgiveness - so intricate, yet so simple. And such a critical component of peace. When I first read this, I felt a strong essence of self-forgiveness and the lightness/brightness (that beautiful Latvian interplay of light and light), but upon re-reading, I am simply reminded of that lightness/brightness you bring yourself when you have forgiven another. I am still working on both.
This doodle blossomed in the aftermath of a gorgeous and completely unexpected dream of forgiveness. My alarm goes off at 5am daily, in theory giving me a few hours of golden quiet time before my children wake up. However, the littlest one followed me out of bed this morning and asked me to snuggle back in with him. The answer is always yes, because I'd rather get a bit of extra sleep myself and forgo the quiet time than spend the day with an inevitably grumpy little person who didn't get enough sleep. He wiggled and waggled a long time, which means I got through a whole sleep cycle before opening my eyes again next to a peacefully resting little body, and it truly felt like someone needed me back in that bed to deliver this dream at a time that I would fully feel it and wake up remembering it. The dream is still fresh, but it has definitely secured a spot as unforgettable - I woke up while still embraced in a long, deep hug through which I literally felt my insides shifting and warming up as liquid forgiveness flowed into my body. Incredible.
I had fallen asleep pondering which Latvian symbols I'd attribute to forgiveness, because these four lines about peace and forgiveness were already selected but I wasn't certain on how the visual image that would accompany it. I woke up with clarity.
It starts with Jumis. Jumis is the symbol of stalk of wheat with two heads - a siamese twin, if you will. In nature any time you see or find a Jumis - an egg with two yolks, an apple or strawberry that has grown as two in one, a flower with two centers that are clearly separate yet merged - this is a powerful symbol of good fortune. Jumis is the symbol of abundance, and is strongly associated with the autumn and the harvest, yet it stands year round on the roof of many country houses, so that the intersection of the roof is extended to display the double stalk of wheat. This brings the energy of abundance into the house year round.
It took several years of life in Latvia to uncover that the North American essence of the word abundance differs from the original connotation for Latvians. In my North American upbringing, abundance was always associated with LOTS - a plethora, an overflow, excess. It was humbling to learn that for Latvians, when Jumis attracts abundance, all that you are really asking for is 'enough' or 'sufficient'. Whew. We always hear that there is 'abundance' flowing freely in the world, if you just set your mind to it and don't tell your stories of lack, that 'abundance' is accessible for everyone. In my North American understanding of abundance, this never really made sense. In my Latvian understanding, the possibility of this makes perfect sense.
At some point, when I was in a reading streak of Brene Brown's work, I also felt a strong connection of this far more humble version of Jumis or 'abundance' in relation to myself. The sentiment being, we will always have 'enough' within us and we will always be 'enough' for any situation. The problem is, we are most often striving to have and be more than enough - the plethora, the overflow, the excess.... perfection. That is not only necessary, but not possible. Reframing our expectation is key.
And today I am making the connection that his notion lies at the root of forgiveness. Both toward ourselves and toward others. Grace and humility, humanness. On the abundance of always having 'sufficient' and being 'enough' for the present moment. Jumis. The art of accepting the beautiful messiness that is life as a human here on earth and adjusting our expectations accordingly, so that paradoxically we are open enough for the divine can jump in to surprise us with its gifts - the unexpected 'siamese twin', the unforseen good fortune, the lightness that accompanies forgiveness, because deep and genuine forgiveness is only ever possible a spiritual act.
So following the Jumis in today's doodle, is the Dieva Zīme, the symbol of God. Following forgiveness, we're able to freely radiate the lightness and warmth of the divine yet again.
And a gentle pink was the clear choice for today's doodle. Forgiveness is delicate, forgiveness is soft, forgiveness is humble. It's a divine exhale into peace.
Forgive and know - you will be forgiven,
On this Christmas (Midwinter) evening peace is so good.
Forgive and bestow yourself lightness/brightness,
That will be the greatest gift to yourself.
Lai notiek tā!
