Pēdējo divu gada laikā, bieži aizdomājos - kādas īsti ir sajūtas, kad Dievs ienāk istabā? Jo ir tāda noteikta izjūta, kad garīgais ir ieplūdis gan manā ārējā istabā (mājā), gan iekšējā istabā (manā elpā, un sirdī, manā esamībā). Šīs pārdomas un izaicnājums piespraust īstos vārdus tam, kas notiek sajūtas līmēnī ir turpinājums sulīgai sarunai ar kolēgiem par to, kā mēs zinām, kad strādājam ne tikai fiziski, bet arī ļaujam garīgam ieplūst darba pienākumos.
Latviešu pasaules skatījumā, katram darbam piemīt arī ir garīgais elements - katrs darbs spēj mums kaut ko mācīt un veicināt mūsu izaugsmi, ja esam atvērti un ļaujamies. Es to uztveru gandrīz vai kā tautstāmu enerģiju un būtību, kas caurvijas fiziskajam darbam. Vai nu mēs papeldam darbam pa virsu un rīkojamies tikai fiziskajā esamība, vai nu mēs nirstam iekšā un piedzīvojam arī garīgo.
Vēl arvien cenšos atcerēties pamanīt Dieviņa būtību savā iekšējā un ārējā telpā, jo tā vienmēr ir, bet vien bieži pārslīdu un pasteidzos tam pa virsu. Tomēr, es arvien labāk sāku piefiksēt vārdus, kas raksturo šo esamību. Tas ir vieglums. Tas ir nesasteigts. Tas ir mīlestības piesātināts. Tas ir vienlaikus maigs un stiprs. Tas ir brīvi plūstošs. Galvenais jāatceras paklusēt un pamanīt....
Kā tu zini vai jūti, kad Dievs ir ienācis istabā?
Over the last two years, I often find myself wondering about what it feels like when 'God enters the room'. There is a definite awareness and sensation, when the spiritual floods an external space (a room or my home) or an internal space (my breath, my heart, my being). These wonderings and the challenge to articulate the feelings are a continuation of a juicy conversation started with colleagues about how we know when we are working not only physically but when we have also allowed the spiritual to flood into our work?
Through the Latvian lens, work always houses a spiritual element - every job or task has something to teach us and has the potential to contribute toward our growth, if we are open to it. I imagine this as almost a physical energy and essence that weaves itself through the physical work we do. Either we skim the surface and complete the job solely on the physical level, or we dive in completely to experience the spiritual as well.
I still have to remind myself to notice the spiritual essence outside of myself and within, because it's always there, but all too often I glide over it or rush past it. Nevertheless, I'm becoming more articulate with being able to define this essence and these feelings. It is lightness. It is unhurried. It is saturated with love. It is simultaneously gentle and strong. It flows freely. The most important thing to remember is to get quiet and still, to notice.....
How do you know or feel when the spiritual has flooded your space?
Be quiet and still, youngsters,
Be quiet and still, elders,
God has come into the room....
Lai notiek tā!
No comments:
Post a Comment