Ziemas un Saulgriežu kalnos

Šis ir gadalaiks pārdomām.  Tā kā sēkliņas un sīpoliņi un saknītes zem zemes gan atpūšas, gan reizē jau krāj spēkus un gatavojas nākamajam ziedēšanas posmam.  

Domāju arī par to, kā Saulgriežu laiki ir tik cieši savienoti viens ar otru.  Atceros cik biju pārteigta savos pirmajos gados Latvijā, kad dzirdēju ne vien vienu cilvēku runājam par nedaudz skumīgām sajūtām Jāņos, jo saulīte ir sasniegusi savu aukstāko punktu, un tagad jau sākās lejupslīde uz Ziemassvēktiem.  Es nekad mūžam šo nebiju izjutusi vai pat iedomājusies - Jāņi taču ir oficiālais vasaras sākums, ne jau beigas!  

Tomēr pēc vairākiem gadiem, pati arī izjutu rugti saldo savienojumu starp ziemas un vasaras saulgriežiem.  Vasarā esi jau pilnā plaukumā, bet vienlaikus labi saprot, ka tas nav un nebūs mūžīgi.  Toties ziemas tumsā, ir milzīga cerības sajūta un kaut kur dziļi sevī var jau izjust un pat sagaršot vasaras milzīgo gaišumu un enerģiju.  Tā jau viss plūst!

This is the time of year for reflection.  Like seeds and bulbs and roots underground, we rest and we simultaneously prepare and plan for the next cycle of blooming.

I am also thinking about how closely connected the solstices are to one another.  I remember how surprised I was during my first years in Latvia, when I repeatedly heard people talking about a touch of sadness which is an inherent part of the Jāņi midsummer solstice, because the sun has reached its peak and this marks the beginning of the recession into winter.  I had never felt this or even imagined this before - the midsummer celebration marked the official beginning of the summer, not the end!

But after several years of experiencing the seasonal cycle which is far more extreme in Latvia, I too felt the bittersweet connection between the winter and summer solstice.  In the summer, everything is in full bloom but at the same time you understand that this is not permanent.  And in the winter's darkness, there is a incredible feeling of hope and deep within you can already feel and even taste summer's monumental lightness and energy.  It all flows!

During winter and at the solstice, 

The sun and people climb to the peak of the hill - 

To look over and reflect on work completed

And to wait for all the new tasks which are coming.

Lai notiek tā!